info@domdaris.lv

Domdara Dienasgrāmata #6. Atklāti ar skatu pāri plecam aizkadrā

Vēl pavisam nesenā pagātnē doma, ka vizuālo mākslu nāksies pasniegt cauri ekrānam un klātienes kontakts ar skolēniem vairākus mēnešus nebūs iespējams, pat neienāca prātā. Attālinātās mācīšanās un mācīšanas laiks bija kā ceļojums ar kuģi pa jūru vai kāpiens augstā kalnā. Ceļojumā bija gan mierīgākas dienas ar mazāku jūras viļņošanos vai kā mērķtiecīgs kāpiens kalnā, bet bija arī dienas, kurās šķita, ka būs vētra jūrā vai kalnos drīz sāksies sniegputenis.  Jautājumi un izaicinājumi: kā nodrošināt skolēniem pēc iespējas saprotamāku un interesantāku mācību saturu un mācību līdzekļus, vērtīgu un savlaicīgu atgriezenisko saiti; kā atbalstīt grūtībās nonākušos skolēnus un kā paspēt paveikt visus darbus, kas saplānoti; kā veltīt nepieciešamo laiku un rūpēties par savu ģimeni, kurā arī aug divi skolēni. Šie un vēl citi jautājumi bija aktuāli lielāko daļu attālinātās mācīšanās laikā.

Ikdienā darbs noritēja daudzās paralēli atvērtās lapās google vidē, whatsapp un e-klasē e-pastā. Reaģēšana uz notiekošo katrā no tām prasīja nemitīgu pārslēgšanos, ātru reakciju un paralēli noritēja mācību stundu, mācību materiālu veidošana, sarunas ar skolēniem whatsapp vai zvani, un izjūta simboliski bija kā 3. klases skolēna Regnāra pēc paša iniciatīvas uzzīmētajam un iesūtītajām āzītim ar divām galvām. Darba dienas sākums bija skaidrs, arī plāns, taču darba dienas beigas krietni atšķīrās no ieplānotā laika aizvērt datoru. Ja skolotāja darbs pats par sevi ir tāds, kas bieži vien nebeidzas plkst. 18:00, attālinātās mācīšanās laikā darbs ieilga līdz vēlām vakara stundām, jo bija ne tikai jāmāca attālināti, jāizskata iesūtītie darbi, jāraksta atgriezeniskā saite skolēniem, kas ir daudz sarežģītāk, bet arī jāapgūst prasmes, kuras sekmīgas attālinātās mācīšanas nodrošināšanai bija vitāli nepieciešamas. Un tad vēl tehniskas ķezas, kas gadījās ik pa laikam. Vai arī bija idejas, kā konkrētu tematu pasniegt skolēniem, bet bija nepieciešams daudz vairāk laika, lai izveidotu mācību līdzekļus, kas paredzēti attālinātai mācīšanai, un būtiskākais – vai skolēniem mācību līdzekļi būs saprotami, vai joprojām liks domāt, pētīt, izdarīt secinājumus, dalīties savā pieredzē un viedoklī, vai palīdzēs apgūt jaunas prasmes, rosinās radošumu, būs sasaistītas ar aktuālo pasaulē vai viņu personīgo pieredzi, vai skolēniem būs pieejami materiāli radošā darba veikšanai un vai pēc grūtību pārvarēšanas skolēni tomēr jutīs gandarījumu par savu paveikto darbu. Mācību līdzekļi tika atkārtoti pārbaudīti: tika daudzkārt lasīti, domājot, kā saīsināt teksta apjomu, kā izteikt domu vienkāršoti un skolēniem saprotami; tika meklētas drukas kļūdas, kas nogurumā un daudzo pavadīto stundu laikā pie datora, negribot, bet tomēr radās. Domājot par skolēniem mājās pieejamiem materiāliem, tika apsvērtas alternatīvas un tās piedāvātas.

Kā viens no izaicinājumiem bija atgriezeniskās saites sniegšana tādā kvalitātē, kā tas notika klātienē līdz attālinātās mācīšanās sākumam. Ja klātienē katrs skolēns vizuālās mākslas stundā vairākkārt saņēma garāku vai īsāku atgriezenisko saiti no skolotāja vai klasesbiedriem starpskatē par prasmēm, sava radošā darba procesu, jaunrades darbu un zināja, vai virzās uz mērķi, kā virzība notiek, tad attālinātās mācīšanās laikā viens no lielākajiem izaicinājumiem bija atgriezeniskās saites sniegšana visiem skolēniem 3.-7. klašu grupās, kas motivētu skolēnus turpināt darbu un palīdzētu pārvārēt grūtības. 3. un 4. klašu skolēniem vairākkārt tika zvanīts, un sarunu laikā skolēnam sniegta gan atgriezeniskā saite par aktuālo darbu, gan tika meklēti risinājumi, kā palīdzēt grūtību brīžos. Whatsapp videozvani bija viens no risinājumiem, jo skolēni saskārās ar atšķirīgām grūtībām, tādēļ jau pēc 1. attālinātās mācīšanās nedēļas bija skaidrs, ka tiešsaistes stundas vizuālajā mākslā produktīvi nevar notikt un tās nenotiks. Katrs skolēns strādāja savā tempā, katram bija savi jautājumi un grūtības, kuras visveiksmīgāk tika risinātas, individuāli sazinoties ar skolēnu – sarakstē, zvanos un whatsapp videozvanos. Skolēnu iesūtītajiem radošo darbu foto failiem tika rakstīti klāt komentāri un atgriezeniskā saite, bet saite ar darbu un komentāru nosūtīta skolēnam, kas deva iespēju skolēnam uzlabot savu sniegumu.

Lūzuma punkts kā skolotājai attālinātās mācīšanās laikā man bija kāda vecāka nepamatoti pārmetumi 5.nedēļā, kuros izskanēja apgalvojums par atgriezeniskās saites trūkumu no skolotājas puses, skolotāja nesazināšanās ar skolēnu, motivēšanas un iedrošināšanas trūkums. Šāds pārmetums nogurumā un centienos izplānot skolēniem maksimāli vienkāršotu veidu, kā apgūt mācību vielu, zvanot skolēniem, sniedzot tik laikietilpīgo atgriezenisko saiti – gan zvanos, gan rakstveidā, ko tur liegties, radīja izjūtu – šajā ceļojumā dienā bija vēlme pamest kuģi uz brīdi, izkāpt krastā vai atvilkt ilgāku atelpu no kāpiena kalnā.

Lai kaut nelielā mērā saglabātu klases kopējā radošā gara un darba procesa izjūtu, veicinātu apziņu, ka skolēns nav viens šajā attālinātās mācīšanās laikā, kurš mācās, pārvar grūtības, 3. un 4.klasēm tika veidotas iesūtītos radošo darbu skates video formātā vai kā digitālās grāmatas, bet 5. – 7.klases skolēni failiem.lv varēja apskatīties klasesbiedru iesūtītos darbus, lai gūtu pārliecību par savu varēšanu vai redzētu iespēju savai izaugsmei prasmēs.

Veidot vizuālās mākslas stundas attālināti nozīmēja daudz domāt, ļoti daudz darīt un radīt, taču iespējas, ko vēl var darīt, lai nodotu nepieciešamo mācību saturu skolēniem saprotamā, saistošā un ērtā veidā, vēl ir. Nepieciešams tikai laiks, kas divos mēnešos paralēli visam iepriekš minētajam bija par maz, lai iemācītos to paveikt izcili.

Laura Cernava

vizuālās mākslas skolotāja