info@domdaris.lv

VAI TAS VISPĀR IR IESPĒJAMS?

12. martā braucu no darba uz veikalu, biju savienojusi telefonu ar mašīnas skaņu sistēmu, lai dzirdētu Krīzes vadības padomes lēmumu. Atceros, cik ilgi gaidīju, jo sēde nesākās paredzētajā laikā. Bija neliels uztraukums par visu notiekošo, bet pēc lēmumu paziņošanas, ka izglītības skolām jānodrošina mācības attālināti, radās ļoti daudz jautājumu. Kas notiks? Kā tas notiks? Vai tas vispār ir iespējams?

Sākums nebija viegls – mainījās darba formāts, jāpielāgo komunikācija ar skolēniem un vecākiem, jaunu prasmju apgūšana, atbilstošu mācību materiālu izveidošana, mācību uzdevumu formāts, pienākumi un darba daudzums. Un tam visam pa vidu – 3B klases mazo dadžu audzināšana. Tas bija īsts pārbaudījums!
Atbildot uz jautājumu – vai tas vispār ir iespējams? JĀ, tas bija un ir iespējams, jo skolas vadība deva skaidras, saprotamas norādes un radīja, manuprāt, skolēniem viegli uzskatāmu mācību plauktu. Komunicējām ar bērniem un viņu vecākiem, gan sazvanoties pa telefonu, gan video zvanā. Ar DOMDARA komandas atbalstu un vecāku atbalstu bērniem un skolotājiem, kopā pozitīvi noslēdzām šo mācību gadu.

No jauniegūtajām vai nostiprinātajām prasmēm, jaunajā 2020./2021.m.g. “paņemšu līdzi” laika plānošanu. Šī prasme bija ļoti vajadzīga, lai iekļautos termiņos un nepazaudētu veselo saprātu darbu jūrā, kā arī disciplinēja ne tikai to izpildē un plānošanā, bet arī brīvā laika plānošanā. Mācību gada beigās novērtēju, cik ļoti nozīmīga un vērtīga ir šī nostiprinātā prasme.
Domājot par attālināto mācību procesu, viennozīmīgi augu un attīstījos individuāli kā skolotājs un mūs, DOMDARA komandu, šie apstākļi veidoja un stiprināja kā kolektīvu kopumā. Nenovērtējama un ļoti, ļoti vērtīga pieredze desmit nedēļu garumā!

 

Madara Skujiņa,

04.06.2020.

Nākamais raksts