Meklēt šajā vietnē
Atrasti 47 rezultāti
- Starptautisks pētījums liecina: Latvijas skolēnu sniegums matemātikā pazeminās. Skolotāja vecākiem sniedz padomus, kā atbalstīt bērnu mācībās
"Latvijas sākumskolēniem salīdzinājumā ar 2019. gada datiem sniegums matemātikā ir krities," matemātikas un dabaszinātņu jaunākā novērtējuma TIMSS 2023 datus komentē matemātikas skolotāja, Latvijas Universitātes pētniece Ildze Čakāne. Skolotāja dalās pārdomās, kāpēc tieši matemātika bērniem mēdz kļūt par moku pilnu mācību priekšmetu, kā arī praktiskos ieteikumos, kā vecāki savu bērnu matemātikas mācīšanā var atbalstīt. Pieaug atšķirība matemātikas sniegumā starp zēniem un meitenēm Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) ir starptautisks izglītības pētījums, kas vērtē 4. klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu prasmes. Šonedēļ ir prezentēti jaunākie dati, kas liecina: salīdzinājumā ar citām pētījuma TIMSS dalībvalstīm Latvijas sākumskolēni uzrāda pietiekami augstu sniegumu, taču tas ir zemāks nekā iepriekšējā - TIMSS 2019 - ciklā. "Patīkami, ka ir audzis to skolēnu skaits, kuri uzrāda ļoti augstu līmeni. Taču satrauc, ka palielinās skolēnu skaits ar zemu līmeni. Tāpat satraucoši, ka pieaugusi atšķirība sniegumā starp zēniem un meitenēm - meitenēm tas krītas," datus vērtē Ildze Čakāne. Viņa teic, ka savā pētnieces darba pieredzē ir novērojusi: tieši matemātikas stundās joprojām dominē "drillēšana", nevis izpratnes veidošana. Viņa uzsver: ir nepieciešams ar bērniem sarunāties ne tikai par to, kā uzdevumu izpildīt, bet arī - kāpēc matemātiskās likumsakarības darbojas. Ja matemātika nepatīk pašam pedagogam, nepatiks arī skolēnam "Matemātika ir abstrakts mācību priekšmets, kognitīvi prasīgs," Latvijas Universitātes EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) pētniece Ildze Čakāne izsaka savu pieņēmumu, kāpēc no visiem mācību priekšmetiem tieši matemātika daudziem bērniem sagādā grūtības. "Abstrakts tāpēc, ka, piemēram, lai gan naturāli skaitļi veidojas skaitot, skaitlis divi katru reizi var apzīmēt kaut ko citu - divus konkrētus bumbierus vai mašīnas, vai vienkārši skaitli 2. Tā ir abstrakta ideja. Šādas idejas saprast ir grūtāk nekā tiešas. Mācību priekšmets ir arī kognitīvi prasīgs - intensīvi domāt ir nogurdinoši, un matemātikā ne tikai jālieto dažādi spriešanas veidi, bet bieži vienlaikus jāpatur prātā vairākas informācijas vienības, skaitļi, darbības un starprezultāti." Tāpat matemātikas skolotāja pieļauj: nepatika var rasties arī no tā, kā matemātika tiek mācīta. "Bieži pašiem pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem matemātika diemžēl nepatīk, līdz ar to arī nevar gaidīt entuziasmu, šo priekšmetu mācot. Taču skolotāja entuziasms ir skolēnu sniegumu ietekmējošs faktors! Ja skolotājs nejūtas brīvi, mācot matemātiku (vai neizprotot, kādi ir mācīšanas akcenti), viņš māca vienu ceļu, kā nonākt līdz pareizajai atbildei, neatzīstot nevienu citu, lai gan tādi pastāv." Matemātikas zināšanās ir svarīgi nepieļaut robus! Lai vecāki spētu bērnu atbalstīt mācībās, viņiem ir vērts pašiem pavērtēt sevi: kāda ir mana attieksme pret kļūdām? "Ja skolā vai mājās valda uzskats, ka kļūdīties ir slikti, vai arī kļūdas gadījumā netiek analizēta problēma, bet uzreiz sniegta pareizā atbilde, tad nenotiek mācīšanās. Kļūda ir tas brīdis, ko lieliski var izmantot, lai mācītos - ja pamanām kļūdas, analizējam un domājam, kā darīt citādi." Noteikti nevajag rādīt dusmas, vilšanos vai citādi paust savu nepatiku, ja bērns kļūdās vai ko neizprot. Tas neveicinās saprašanu! Tāpat matemātika moku priekšmetu sarakstā var ierindoties, ja kādā brīdī ir izveidojies zināšanu vai prasmju robs. "Matemātika veidojas, audzējot jaunās zināšanas un prasmes uz iepriekšējām. Tāpēc, ja ir izveidojies zināšanu robs, tam var būt sniegabumbas efekts. Būtiski ir šos robus pēc iespējas laicīgāk pamanīt un "aizlāpīt"," uzsver skolotāja Ildze Čakāne. Bērns attiecības ar matemātiku sāk veidot pirmsskolā un pirmajās klasēs. Tas ir laiks, kad matemātikas stundas var kļūt vai nu par satikšanās reizēm, ko pārdzīvot sakostiem zobiem, vai arī par patīkamu atkalredzēšanos, kas rodas, iemācoties ieraudzīt interesanto, meklējot sakarības, spēlējoties ar skaitļiem un konceptiem. "Matemātikas stundās ir svarīgi justies pārliecinātam un gūt prieku, gandarījumu no izdošanās. Tāpēc mācībām jānotiek ar jēgu un izpratni, lai apgūtais nav atsevišķas zināšanu čupiņas, bet savienots tīkls." Skolotāja uzsver, ka "mocīties" matemātikas stundās var arī skolēni, kuru prāti netiek izaicināti, - audzēkņi, kuriem pildīt darbalapas nesagādā grūtības, tad nu viņu izaicinājums ir pārciest matemātikas stundu garlaicību. "Tiem, kas palīdz bērnam mācīties, jāierauga gan tas, kad nepieciešams atbalsts, gan - kad ir vajadzīgi papildu izaicinājumi." "Meitenēm matemātiku taču nevajag" "Mierināt bērnu, sakot: "Nekas, ka nesaproti, es jau arī matemātiku nesapratu" vai "Mēs jau neesam matemātiķu dzimta", "Meitenēm matemātiku taču nevajag" un citus līdzīgus izteikumus, ir viena no lielām kļūdām, ko pieļauj vecāki. Tāpat kļūda ir kultivēt, ka mācāmies pārbaudes darbam, mācāmies, lai varētu kaut kā pabeigt gadu vai skolu, nevis tāpēc, ka matemātiku ir būtiski iemācīties," skaidro Ildze Čakāne, norādot, ka bērna mācīšanās mērķis maina to, kā viņš mācās. Ja mācās kontroldarbam/atzīmei, tad drīzāk mācīsies virspusēji, neiedziļinoties. Tāpat ir lielāka iespēja, ka stundā mācītais drīzāk aizmirsīsies, ka pārbaudes darbā notiks špikošana utt. "Jāsaprot, ka mēs, pieaugušie, esam tie, kas var nodot bērnam ziņu par mācīšanos kā vērtību, vai otrādi." Ko darīt vecākiem? Likt bērnam justies kā matemātiķim! "Lai bērns justos kā matemātiķis, ir daži kolosāli jautājumi, ko man patīk uzdot, piemēram, kā tu izdomāji? Kā šo uzdevumu var izrēķināt citādi? Kā tu zināji? Šos jautājumus var uzdot gan pareizu, gan nepareizu atbilžu gadījumā," iesaka LU EZTF SIIC pētniece. "Uzdodot šādus vai līdzīgus jautājumus - ja uz tiem netiek sagaidīts tikai viens pareizais risināšanas ceļš -, bērniem parasti spīd acis atklāt pieaugušajiem to, kas notiek viņu prātos. Jo bērnam tiek parādīts, ka mani, pieaugušo - vecāku vai skolotāju -, interesē viņa idejas, tām ir vērtība." "Vecāki un citas bērnu aprūpes personas nav tie, kam ir jāmāca bērnam matemātika. Matemātiku māca skolā pēc noteiktas programmas un noteiktām metodēm. Taču ir vērtīgi, ja vecāki bērnu mācībās atbalsta - uzklausa, rāda, kā ikdienā matemātiku izmanto paši, spēlē ar rēķināšanu vai citām matemātiskām darbībām saistītas spēles utt. Lai vecākam vieglāk atbalstīt savu sākumskolas vecuma bērnu mācībās, mēs, matemātikas skolotāji, veidojam digitālus atbalsta rīkus matemātikas apguvei. Tie ir īsu video formātā un skatāmi Facebook un YouTube LU EZTF SIIC vietnēs," stāsta matemātkas skolotāja Ildze Čakāne. Raksts: skolasvards.lv Foto: shutterstock.com
- Zēni taisa krēslu, bet meitenes ada zeķes – vai skolās arvien audzinām stereotipus?
Vai tiešām mūsdienu skolu sistēma puišiem neder? Vai skolās meitenēm "nogalina" vēlmi mācīties eksaktos priekšmetus? Vai puišiem un meitenēm ir dažādas vajadzības mācoties? Vai skolotājiem ir atšķirīga attieksme pret zēniem un meitenēm? Kāpēc zēni biežāk atstāj izglītības iestādi un dara kaut ko citu? Vai no meitenēm vairāk tiek sagaidīts, ka viņas būs teicamnieces? Vai skolās aizvien audzinām stereotipus? Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā "Visas labas" diskutē trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe, kurām šajā epizodē pievienojas privātās pamatskolas DOMDARIS direktore Dace Jaundāldere-Dātava. UNICEF dati rāda – lai arī meitenes un zēni uzsāk skolas gaitas vienādi, sākoties vidusskolas posmam, daļa zēnu "atkrīt" un izglītībā paliek vairāk meiteņu. Savukārt UNESCO analīzē redzams – lai arī visā pasaulē tieši meitenēm ir grūtāk piekļūt izglītībai, zēniem ir lielāks risks palikt uz otru gadu, nespēt progresēt un pabeigt skolu, kā arī nemācīties skolas laikā. Runājot tieši par situāciju Latvijā, Dace atzīst: "Statistikas dati rāda, ka Latvijā puišiem ir lielāks risks pārtraukt mācības, mazāk arī iestājas augstskolā. Ja skatām profesionālo izglītību, diezgan daudzi puiši to izvēlas tāpēc, ka tur ir praktiska darbošanās, kas nav tikai sēdēšana solā un lasīšana." "Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sievietes reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām. Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi". Raksts: delfi.lv
- DOMDARIS - daļa no KiVa programmas
Kas ir KiVa? KiVa Turku Universitātē (Somija) izstrādātā programma vardarbības mazināšanai vienaudžu vidū balstās vairāku desmitgažu garos pētījumos par bulingu un tā mehānismiem. Tā ir visvairāk pētītā programma par pāridarījumiem bērnu un jauniešu vidū, un tās efektivitāte ir zinātniski pierādīta. KiVa programmu izmanto jau 23 dažādās valstīs visā pasaulē! KiVa programma balstās uz trīs galvenajiem elementiem: Novēršana - nodarbības skolēniem, kuru laikā bērni uzzina par bulingu, trenē sociālās prasmes un rosina empātiju. Gadījumu risināšana – strukturēts un standartizēts veids, kā skola rīkojas bulinga gadījumā. Situācijas uzraudzība - ikgadējas aptaujas, kas ļauj digitāli sekot līdzi bulinga izplatības izmaiņām katrā skolā un valstī kopumā. KiVa Metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9. klasei. DOMDARĪ ir izveidota KiVa komanda - Evija, Māra, Agija un Lauma, skolas darbinieki, kuri īpaši apmācīti bulinga gadījumu risināšanā. Apmacības procesā tika iesaistīti visi skolas darbinieki, jo arī skolas tehniskais personāls var būt klātesošs bulinga situācijās. Ir jāprot šādas situācijas atpazīt un jāzina, kā rīkoties vai iejaukties notikuma brīdī. Paldies skolēniem un skolas komandai - mēs esam gatavi veidot drošāku, draudzīgāku vidi mūsu skolā. Tikai kopīgiem spēkiem darbojoties un esot ļoti vērīgiem, mēs varam panākt labus rezultātus un novērst bulinga situācijas. #KiVa #KiVaProgramma #Antibulings
- Vienādas iespējas visiem
Bērnu slimnīcas fonda raidieraksta "Vienādas iespējas visiem" jaunākais trīs sēriju cikls veltīts tēmai par bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības iestādē. Otrajā cikla sērijā "Uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa sarunājas ar skolas "DOMDARIS" direktori Daci Jaundālderi-Dātavu. Dace stāsta, kādus instrumentus skolas var izmantot, lai veidotu drošu, atbalstošu vidi. Skolēnu vēlmi nākt uz skolu lielā mērā ietekmē tieši attiecības ar skolasbiedriem un skolotājiem, tādēļ pedagogiem attiecību veidošanai un risināšanai ikdienā ir jāvelta daudz laika. Ko darīt, ja skola vairs nespēj tikt galā ar skolēna izaicinošu uzvedību? Pilnā raidieraksta sērija skatāma:
- Kā skolā svinēt Latvijas dzimšanas dienu?
Jau otro mācību gadu skolā DOMDARIS Latvijas dzimšanas dienu gaidām atkārtojot un mācoties jaunas zināšanas par mūsu valsti, rotājot skolu un kopīgi gatavojot svētku cienastu. Ko darījām pirms diviem gadiem? Organizējām viktorīnas un konkursus par Latviju. Šis pasākums sevi ātri vien izsmēla. Skolotāju komanda izdomāja, ka skolēniem ir jāpieredz, jāsajūt un "jāpatausta" Latvija, tāpēc sākām apmeklēt muzejus un pasākumus, kuros skolēni uzzina, cik dārga un vērtīga ir brīvība, ko mēs varam piedzīvot un izdzīvot Latvijā. Šīs aktivitātes plānojam projekta "Latvijas Skolas soma" ietvaros. Būt kopā ar klasesbiedriem pie Brīvības pieminekļa, nolikt ziedus un iedegt sveci ir daudz vērtīgāk kā uzvarēt skolas viktorīnā par sen zināmiem faktiem. Esi kopā ar citiem un piedzīvo Latviju kopā ar tiem, kuri ikdienā ir tev blakus!
- Saruna festivālā LAMPA “Kur pie vella, sūtīt mācīties bērnus?”
“Vecākiem visvairāk interesē, kāda ir emocionālā atmosfēra skolā” – noskaties sarunu, kur piedalās arī DOMDARIS dibinātāja un direktore Dace Jaundāldere Dātava:
- DOMDARIS skolēni piedalījās Latvijas Fotogrāfijas muzeja testa nodarbībā
5.klases skolēni apmeklēja Latvijas Fotogrāfijas muzeju. Muzeji arvien vairāk domā, kā piedāvāt skolēniem ne tikai izglītojošas, bet arī saistošas nodarbības par muzeja ekspozīcijas eksponātiem vai aktuālām izstādēm. DOMDARIS skolēni iepazina, kas ir foto stāsts, tā veidošana, grupās veidoja savus foto stāstus, prezentēja kopā paveikto un sniedza atgriezenisko saiti par radošo nodarbību. Paldies Latvijas Fotogrāfijas muzejam par uzaicinājumu uz testa nodarbību, gatavību uzklausīt skolēnu viedokli un sadarbību! Vairāk info: fotomuzejs.lv
- Daudzi neticēja, daudzi apšaubīja, daudzi teica, ka nesanāks...
Tieši tādas, kā esam abās bildēs, esam arī ikdienā. Ilze Logina saka, ka mums ir skolas laulība, kas tā jau arī sanāk, jo bieži vien, kad kaut kur dodamies kopā risināt skolas lietas, pasprūk, ka "mēs kopā". Un ziniet ko? Viens to tiešām nevar, jo visu pozitīvo un negatīvo vajag sadalīt, citādāk ir par daudz. Mums kopā sanāk, un tieši tāpēc ir "no desmit desmit". *Daces Jaundālderes-Dātavas ieraksts no personīgā Facebook profila
- Programma "Latvijas skolas soma" - iespēja, resurss, inovācija
Kopš 2018. gada Latvijā darbojas nacionāla mēroga programma “Latvijas skolas soma”, kas nodrošina regulāru satikšanos ar kultūru vairāk nekā 230 000 skolēniem visā Latvijā. Saturiski programma aptver desmit kultūras nozares - mūziku, teātri, deju, cirku, vizuālo mākslu, kino, arhitektūru, dizainu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, literatūru un grāmatniecību. Dace Jaundāldere-Dātava: "Skolēni, pirmkārt, aiziet tur, kur viņi varbūt nekad neietu vai ietu ļoti reti. Tad viņi piedzīvo dažādus pasākumus un aktivitātes un pēc tam ar skolotāju to pārrunā. Manuprāt, tā ir būtiska daļa, ko skola var piedāvāt papildus tam, ko varbūt ne vienmēr izdara ģimenes. Būtībā sāk veidoties kaut kāds ieradums, ka tu pēc apmeklēta pasākuma padomā, ko tu tur ieguvi un kas tieši tevi tur uzrunāja." Programmas ietvaros visiem skolēniem regulāri pieejamas kvalitatīvas, profesionāli veidotas kultūras norises, kas aptver gan Latvijas kultūras vērtības, gan laikmetīgās izpausmes, tā padarot mācīšanos jēgpilnāku un personiskāku. Programma radīta kopīgā darbā, un arī tās tālāko ceļu noteiks cilvēku un institūciju spēja sazināties, sarunāties un sadarboties, veidojot Latvijas sabiedrību empātiskāku, radošāku un gudrāku. Dace Jaundāldere-Dātava: "Nebaidīties un dalīties pašiem savā pieredzē, un apvienoties vairāku mācību priekšmetu skolotājiem. Ir izdevies veiksmīgi īstenot projektus tāpēc, ka mēs esam salikuši kopā mākslu, literatūru, mūziku, drāmu - galvenais parunāt par to un atļaut bērniem un jauniešiem izteikties. " *Attēls un teksts no "Latvijas skolas soma" YouTube kanāla.
- "Viss neder visiem!"
«Man nevajag, lai bērni klausās, bet vajag, lai viņi dara. Ne vienmēr tas nozīmē klausīšanos skolotājā,» uzskata matemātikas skolotāja Ildze Čakāne. Viņasprāt, visiem bērniem viena metode neder. Ja kāds cits skolotājs redzētu manu stundu, viņš nodomātu — tur valda bardaks. Taču man tā ir darba duna, saka privātās sākumskolas Domdaris 1.—6. klašu matemātikas skolotāja Ildze Čakāne. Kamēr notiek mācīšanās, viņa pieļauj lielu brīvību. Tieši savstarpējās sarunas ir tās, kas virza mācību procesu. «Arī matemātikā ir daudz jāstāsta, jāskaidro savs domu gājiens. Tas reizēm ir būtiskāk par pareizi izpildītu piemēru.» Ar to cilvēks atšķiras no datora — mums nav viena noteikta algoritma, kā tikt pie rezultāta. Tāpēc skolotājai patīk dzirdēt kādu iesaucamies: «Es izdomāju citādi!» Pilns raksts portālā ir.lv *attēls izmantots no portala ir.lv










