Search this site

DOMDARIS skolotājas Agnese Krūmiņa-Krūma un Sintija Kārkliņa piedalījās Erasmus+ akreditācijas projekta kursu mobilitātē Splitā, Horvātijā – “Innovative and Interactive Methods for Formative Assessment” . Apmācību mērķis bija apgūt zināšanas un praktiskus paņēmienus formatīvās vērtēšanas īstenošanai, izmantojot digitālos rīkus un mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī pilnveidot prasmes sniegt efektīvu, uz skolēna izaugsmi vērstu atgriezenisko saiti. Skolotājas piedalījās nodarbībās un diskusijās par 21. gadsimta izaicinājumiem izglītībā, testēja MI rīkus (ChatGPT, Claude, Gemini, Deepseek, Perplexity, Gamma, Quizizz), izmantoja Immersal paplašinātās realitātes aplikāciju un diskutēja par to, kas padara skolotāju izcilu. Agnese: “Šie kursi sniedza lielisku iespēju pilnveidot zināšanas par formatīvo vērtēšanu un redzēt, kā mācību procesā līdzsvarot tehnoloģijas un cilvēcisko faktoru.” Sintija: “Ieguvu jaunas idejas, kā izmantot AI un interaktīvos rīkus, lai veicinātu skolēnu pašvērtējumu un motivāciju mācīties.” Papildus mācībām skolotājas iepazina Splitas kultūru un izglītības vidi, piedalījās praktiskās nodarbībās brīvā dabā un veidoja kontaktus ar kolēģiem no dažādām Eiropas valstīm. Šī pieredze palīdz DOMDARIS skolotājiem pilnveidot vērtēšanas kultūru skolā, padarot to radošāku, caurspīdīgāku un skolēniem saprotamāku. Mobilitātes periods: 2025. gada 12.–18. aprīlis Mobilitāte īstenota Erasmus+ akreditācijas projekta Nr.2024-1-LV01-KA121-SCH-000237314 ietvaros.

DOMDARIS skolotājas Līva Prauliņa, Dana Fadejeva un Agnese Brūvere piedalījās Erasmus+ akreditācijas projekta kursu mobilitātē Barselonā ( Creative Strategies for Language Teachers: Make it Easy, Make it Real! ). Apmācību mērķis bija apgūt inovatīvas metodes, kas palīdzētu pielāgot mācību procesu dažādiem skolēnu mācīšanās stiliem, veicinātu viņu motivāciju un aktīvāku iesaistīšanos stundās. Galvenie kursu ieguvumi: prasme izmantot mākslīgā intelekta rīkus mācību plānošanā un uzdevumu veidošanā (ChatGPT, Claude, Brisk Teaching u.c.); zināšanas par dažādo intelektu teoriju (Howard Gardner) un tās pielietošanu praksē; digitālo rīku (Padlet, StoryJumper u.c.) izmantošana, lai attīstītu skolēnu runāšanas, klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes; izpratne par mākslas un stāstniecības iespējām valodu apguves procesā. Līva: "Kursi pilnībā pārspēja gaidīto – esmu ieguvusi pārliecību un praktiskus rīkus, kurus izmantoju darbā jau no pirmās dienas pēc atgriešanās." Dana: "Iemācījos vismaz 30 dažādus digitālos rīkus, kas palīdzēs stundas padarīt mūsdienīgākas un skolēniem saistošākas." Agnese: "Šī pieredze man palīdzēja radīt interaktīvākas un personalizētākas stundas, kurās katrs skolēns jūtas iesaistīts." Papildus mācībām skolotājas apmeklēja Barselonas Universitāti, Katalonijas Nacionālo mākslas muzeju, kā arī iepazina pilsētas arhitektūru un kultūru – no Sagrada Familia līdz Park Güell. Mobilitātes posms: 2025. gada 31. marts – 5. aprīlis. Šī pieredze ne tikai pilnveido profesionālās prasmes, bet arī stiprina pārliecību par to, cik svarīga ir inovāciju loma mācību procesā. Mobilitāte īstenota Erasmus+ akreditācijas projekta Nr.2024-1-LV01-KA121-SCH-000237314 ietvaros.

No 10. līdz 14. martam DOMDARIS skolotājas Laima Zariņa un Līga Dūmiņa piedalījās Erasmus+ kursos “Supporting gifted and talented students in classroom” Romā, Itālijā. Piecas dienas tika veltītas intensīvām mācībām, pieredzes apmaiņai un jaunu ideju iegūšanai darbam ar apdāvinātajiem un talantīgajiem skolēniem. ​ Svarīgākās apgūtās metodes un pieejas: RULER metode  emocionālās inteliģences attīstībai – atpazīt, izprast, nosaukt, izpaust un regulēt emocijas. Talants–alerģija–karikatūra–izaicinājums – radoša metode skolēnu stipro pušu un izaicinājumu noteikšanai. Empātiskā klausīšanās  – prasme būt patiesi klātesošam un sadzirdēt. Iedarbīgie un attīstošie jautājumi  – atvērtas sarunas, kas rosina domāt plašāk. Golden Circle metode  – darbs, sākot ar savu “kāpēc”. Kursu laikā skolotājas apmeklēja arī vietējo skolu Romā, iepazīstot iekļaujošās izglītības īstenošanu un pašvadītas mācīšanās pieejas. ​ Līga: “Šī pieredze būtiski paplašināja manu profesionālo redzesloku un iedvesmoja jaunu ideju īstenošanai.”  Laima: “Apgūtās prasmes palīdzēs īstenot individuālu pieeju un veidot atbalstošu, uz izaugsmi vērstu mācību vidi.” ​ Bez mācībām Laima un Līga izbaudīja arī Romas kultūras bagātību – vēsturiskos objektus, itāļu virtuvi un pilsētas ikdienas ritmu. Lepojamies ar mūsu skolotājām un ieguldījumu, ko šī pieredze nesīs DOMDARIS skolēniem! Mobilitāte īstenota Erasmus+ akreditācijas projekta Nr.2024-1-LV01-KA121-SCH-000237314 ietvaros.

2024./2025. mācību gadā privātā pamatskola DOMDARIS sadarbībā ar Katino Dienelės Nursery (Lietuva) un Pangapealse Kindergarten (Igaunija) īstenoja Nordplus projektu “Pirmsskolas vērtību apmaiņa – pieredzes brauciens” (NPJR-2024/10156). Projekta mērķis bija pirmsskolas skolotājiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apmainīties pieredzē par to, kā pirmsskolas izglītības procesā praktiski iedzīvināt skolu vērtības. Projektā notika trīs starptautiskas mobilitātes un pieredzes apmaiņas vizītes. Katino Dienelės bērnudārzs, Lietuva (2024. gada 5.–7. novembris). Vērtības: cieņa, iecietība, empātija, attīstība, sadarbība Pieredzes apmaiņā piedalījās 3 skolotāji no Latvijas un 4 no Igaunijas. Skolotāji apguva bilingvālās izglītības pieejas un emocionālās audzināšanas metodes. Praktiski tika vērota Kimochi emociju programma, bērnu līdzdalība rīta rituālos un vecāku iesaiste ikdienas darbā. “Pirmsskola īsteno integrētu skolas un ģimenes sadarbību – katru rītu ar bērniem tiek atkārtotas un pārrunātas vērtības.” “Man ļoti patika viņu rīta apļa rutīnas un atgādinājums par Kimochi metodiku.” Pedagogi iedvesmojās arī telpu iekārtojumā – īpaši novērtēta ideja par mācību punktu izveidi (rakstīšanas, matemātikas, spēļu) un emocionālās atelpas vietām. “Es guvu idejas, kā izveidot dažādus mācību punktus savā grupas telpā.” “Man patika telts, lai nomierinātos.” “Labāk, lai bērniem nav pārāk daudz rotaļlietu – tad viņi kļūst radošāki.” Privātā pamatskola DOMDARIS, Latvija (2025. gada 25.–27. marts). Vērtības: izaugsme, atbildība, kopiena Pieredzē piedalījās 3 skolotāji no Lietuvas un 4 no Igaunijas. Viesi iepazinās ar DOMDARIS pieeju vērtību integrēšanai ikdienā – gan mācību procesā, gan attiecībās un vidi. Skolotāji vēroja nodarbības dažādās vecuma grupās, piedalījās radošās darbnīcās, tostarp matemātikas meistarklasēs un dizaina darbnīcā, kur bērnu zīmējumi pārtop reālos produktos. “Es ieguvu labas matemātikas mācīšanas metodikas.” “Jaunas idejas klases videi un rīta aktivitāšu pārdomātai sagatavošanai.” Pedagogi atzinīgi novērtēja DOMDARIS stipro kopienas izjūtu un strukturēto dienas kārtību: “Es pamanīju ciešu saikni starp skolotājiem. Turklāt bērni ievēro noteikumus un vienošanās, viņi patiesi zina, kas notiek apkārt un kā uz to reaģēt.” “Pieredze, iesaistoties tādās aktivitātēs kā orientēšanās spēle Rīgas vecpilsētā, man palīdzēja saprast, kā veicināt bērnu aktivitāti un radošumu.” “Es sapratu, cik svarīgi ir veidot iekļaujošu un uz sadarbību vērstu mācību vidi.” Pangapealse un Vääna-Jõesuu bērnudārzi, Igaunija (2025. gada 10.–12. jūnijs). Vērtības: attīstība, cieņa, radošums, sadarbība Pieredzē piedalījās 3 skolotāji no Latvijas un 3 no Lietuvas. Viesi piedalījās radošās āra mācību aktivitātēs – pārgājienos mežā un pie jūras, darbojās brīvā dabā un vēroja bērnu vadītus projektus. Skolotāji apmeklēja darbnīcas par kustību integrēšanu mācību procesā («Schools in Motion») un par ilgtspējīgas izglītības ieviešanu. “Skolotāji respektē bērnu personību – nesteidzina viņus, ļauj darboties savā tempā.” “Bērni daudz laika pavada ārā, dodoties pastaigās un pētot apkārtni.” Tika novērtēta gan estētiskā mācību vide, gan bērnu līdzdalības kultūra: “Šī apmaiņa man deva daudz labu ideju un palīdzēja justies pārliecinātākai un iedvesmotākai kā skolotājai.” “Īpaši patika, kā vecāki tika iesaistīti skolas dzīvē – viņi pievienojās aktivitātēm un veidoja kopienas izjūtu.” Projekta rezultāti Šis projekts spilgti apliecināja, cik būtiska ir vērtību klātbūtne pirmsskolas izglītībā un starpvalstu sadarbības nozīme skolotāju profesionālajā attīstībā. Visi iesaistītie skolotāji atgriezās savās izglītības iestādēs ar jaunu iedvesmu, konkrētām metodēm un pārliecību par sava darba nozīmīgumu. Pieredzes apmaiņa īstenota Nordplus projekta “Preschool Values Exchange” (NPJR-2024/10156) ietvaros.

Kamēr vasara jau pusē, esam atskatījušies uz iepriekšējo mācību gadu, un jāsaka, kā ir — tas bijis varen jaudīgs! 💜 Šie cipari stāsta stāstu par 355 zinātkāriem skolēniem, 49 aizrautīgiem skolotājiem, olimpiādēm, labajiem darbiem un vēl neskaitāmām radošām uzvarām. 📚 Īpašs prieks šogad par podkāsta DOMVEDIS izveidi, kur kopā meklējam labākos veidus, kā būt skolā, un dalāmies savā pieredzē. Priecājamies arī par sadarbību ar Iespējamā misija Sarunu festivāls LAMPA ietvaros. Prieks par krāšņajiem pasākumiem, kurus mums palīdz radīt gan skolēni, gan skolēnu vecāki un zinām, ka nākamais gads būs būt tikpat notikumiem bagāts. ✨ Liels paldies skolotājiem un darbiniekiem par neizsīkstošo enerģiju, vecākiem un ģimenēm par uzticēšanos un, protams, bērniem, kuru klātbūtne veido skolu DOMDARIS. 🤝 Kopā neviens kalns nav par lielu! Uz priekšu! 🚀✨ #DOMDARIS #SkaitļiUnSasniegumi #DOMVEDIS #IespējamāMisija #LAMPA

21. jūnijā plkst. 13.00–14.00 Cēsu Maija parkā uz Iespējamās misijas skatuves kāpsim ar pieciem superīgiem jauniešiem. Hugo, Elza, Marks, Amēlija un Nora dalīsies atklātās sarunās par to, kā skola ietekmē dzīvi: kas motivē, kas bremzē un kā mācībās apgūtais noder reālajā pasaulē. Patiesi stāsti, “epic win” un “epic fail” pieredzes – viss no skolēnu skatpunkta. Diskusijas vadītāja mūsu lieliskā Māra Kāle. Nāc, atbalsti un pievienojies diskusijai! Vieta: Cēsis, Maija parks Laiks: 21. jūnijs, 13.00–14.00 Vairāk informācija: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/2968 Vai tu būsi? Tiekamies LAMPĀ!

Mēs esam super priecīgi un vēlamies ar jums dalīties ar sen lolotu projektu, kurš šobrīd dzīvo savu labāko dzīvi. Kāpēc mēs to darām? Mēs strādājam skolā, mums ir zināšanas un pieredze, un mēs vēlamies ar to dalīties plašākā lokā. DOMVEDIS ir vieta, kur atklāti dalāmies ar savu pieredzi, iepazīstinot ar skolas dažādajām šķautnēm, niansēm un situācijām. Skolotājs ir kā supervaronis, kas prasmīgi manevrē starp jomām, skolēniem un izaicinājumiem, vienmēr atceroties pašu svarīgāko – mēs visi skolā mācāmies attiecības: vienam ar otru, ar kolēģiem, vecākiem, bērniem un, pats svarīgākais – ar sevi. “DOMVEDIS” podkāsta pirmajā epizodē mēs runāsim par atbildību, noteikumiem un robežām skolas vidē. Ielūkosimies atbildības sadalījumā un dalīsimies pieredzē.  Pievienojieties diskusijai, lai kopā meklētu ceļus, kā veidot atbildīgāku un drošāku skolas vidi.  “DOMVEDIS” podkāsta otrajā epizodē mēs sākam svarīgu diskusiju par cilvēcību un tās nozīmi skolas dzīvē.  Pētīsim, kas definē cilvēcību, kā skola var veicināt empātiju, sapratni un atbalstu, un kādas ir cilvēcības lomas un robežas mācību procesā. Skaidrosim, kā tehnoloģijas un digitālie rīki ietekmē mūs kā cilvēkus un spēju uzturēt attiecības. Tāpat, pārrunāsim konfliktu risināšanas veidus skolā un kopienas lomu skolas kultūrā, meklējot veidus, kā savstarpēji atbalstīt un veicināt sapratni vienam pret otru.  👀 Pirmo epizodi skaties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=fSGffiZ7oKw&t=3396s   🎧 Un klausies šeit: https://open.spotify.com/episode/6cCOUBvFLjdBxldAyL6lx8 👀 Otro epizodi skaties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=gPMETODcYZI&t=929s 🎧 Un klausies šeit: https://open.spotify.com/episode/54107biyKdHdsqYi6aqWi9?si=4bc9dcc5a14b4f08   Nākamā epizode jau drīzumā!  Meklē “DOMVEDIS” sociālo tīklu platformās Spotify , YouTube , Instagram , TikTok  un Facebook .  #DOMVEDIS #Podkāsts #Izglītība #Atbildība #skola #Vecāki #Skolotāji #Diskusija

Daudzi skolas laikā piedzīvojuši bailes pacelt roku, kad skolotājs uzdod jautājumu, vai bailes aiziet izpildīt uzdevumu pie tāfeles – jo tik ļoti negribas piedzīvot nosodījumu klases priekšā. Kādam šī sajūta pazīstama ir arī šobrīd, mācoties skolā… Noslēdzoties skolēnu brīvlaikam, tiks publicēta rakstu sērija – padomi gan vecākiem, gan skolotājiem, kā motivēt bērnus mācīties?! Intervija ar Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieci, sākumskolas matemātikas skolotāju Ildzi Čakāni. Skaties interviju: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/340552/intervija-ar-lu-siic-petnieci-un-sakumskolas-matematikas-skolotaju-ildzi-cakani

"Latvijas sākumskolēniem salīdzinājumā ar 2019. gada datiem sniegums matemātikā ir krities," matemātikas un dabaszinātņu jaunākā novērtējuma TIMSS 2023 datus komentē matemātikas skolotāja, Latvijas Universitātes pētniece Ildze Čakāne. Skolotāja dalās pārdomās, kāpēc tieši matemātika bērniem mēdz kļūt par moku pilnu mācību priekšmetu, kā arī praktiskos ieteikumos, kā vecāki savu bērnu matemātikas mācīšanā var atbalstīt. Pieaug atšķirība matemātikas sniegumā starp zēniem un meitenēm Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) ir starptautisks izglītības pētījums, kas vērtē 4. klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu prasmes. Šonedēļ ir prezentēti jaunākie dati, kas liecina: salīdzinājumā ar citām pētījuma TIMSS dalībvalstīm Latvijas sākumskolēni uzrāda pietiekami augstu sniegumu, taču tas ir zemāks nekā iepriekšējā - TIMSS 2019 - ciklā. "Patīkami, ka ir audzis to skolēnu skaits, kuri uzrāda ļoti augstu līmeni. Taču satrauc, ka palielinās skolēnu skaits ar zemu līmeni. Tāpat satraucoši, ka pieaugusi atšķirība sniegumā starp zēniem un meitenēm - meitenēm tas krītas," datus vērtē Ildze Čakāne. Viņa teic, ka savā pētnieces darba pieredzē ir novērojusi: tieši matemātikas stundās joprojām dominē "drillēšana", nevis izpratnes veidošana. Viņa uzsver: ir nepieciešams ar bērniem sarunāties ne tikai par to, kā uzdevumu izpildīt, bet arī - kāpēc matemātiskās likumsakarības darbojas. Ja matemātika nepatīk pašam pedagogam, nepatiks arī skolēnam "Matemātika ir abstrakts mācību priekšmets, kognitīvi prasīgs," Latvijas Universitātes EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) pētniece Ildze Čakāne izsaka savu pieņēmumu, kāpēc no visiem mācību priekšmetiem tieši matemātika daudziem bērniem sagādā grūtības. "Abstrakts tāpēc, ka, piemēram, lai gan naturāli skaitļi veidojas skaitot, skaitlis divi katru reizi var apzīmēt kaut ko citu - divus konkrētus bumbierus vai mašīnas, vai vienkārši skaitli 2. Tā ir abstrakta ideja. Šādas idejas saprast ir grūtāk nekā tiešas. Mācību priekšmets ir arī kognitīvi prasīgs - intensīvi domāt ir nogurdinoši, un matemātikā ne tikai jālieto dažādi spriešanas veidi, bet bieži vienlaikus jāpatur prātā vairākas informācijas vienības, skaitļi, darbības un starprezultāti." Tāpat matemātikas skolotāja pieļauj: nepatika var rasties arī no tā, kā matemātika tiek mācīta. "Bieži pašiem pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem matemātika diemžēl nepatīk, līdz ar to arī nevar gaidīt entuziasmu, šo priekšmetu mācot. Taču skolotāja entuziasms ir skolēnu sniegumu ietekmējošs faktors! Ja skolotājs nejūtas brīvi, mācot matemātiku (vai neizprotot, kādi ir mācīšanas akcenti), viņš māca vienu ceļu, kā nonākt līdz pareizajai atbildei, neatzīstot nevienu citu, lai gan tādi pastāv." Matemātikas zināšanās ir svarīgi nepieļaut robus! Lai vecāki spētu bērnu atbalstīt mācībās, viņiem ir vērts pašiem pavērtēt sevi: kāda ir mana attieksme pret kļūdām? "Ja skolā vai mājās valda uzskats, ka kļūdīties ir slikti, vai arī kļūdas gadījumā netiek analizēta problēma, bet uzreiz sniegta pareizā atbilde, tad nenotiek mācīšanās. Kļūda ir tas brīdis, ko lieliski var izmantot, lai mācītos - ja pamanām kļūdas, analizējam un domājam, kā darīt citādi." Noteikti nevajag rādīt dusmas, vilšanos vai citādi paust savu nepatiku, ja bērns kļūdās vai ko neizprot. Tas neveicinās saprašanu! Tāpat matemātika moku priekšmetu sarakstā var ierindoties, ja kādā brīdī ir izveidojies zināšanu vai prasmju robs. "Matemātika veidojas, audzējot jaunās zināšanas un prasmes uz iepriekšējām. Tāpēc, ja ir izveidojies zināšanu robs, tam var būt sniegabumbas efekts. Būtiski ir šos robus pēc iespējas laicīgāk pamanīt un "aizlāpīt"," uzsver skolotāja Ildze Čakāne. Bērns attiecības ar matemātiku sāk veidot pirmsskolā un pirmajās klasēs. Tas ir laiks, kad matemātikas stundas var kļūt vai nu par satikšanās reizēm, ko pārdzīvot sakostiem zobiem, vai arī par patīkamu atkalredzēšanos, kas rodas, iemācoties ieraudzīt interesanto, meklējot sakarības, spēlējoties ar skaitļiem un konceptiem. "Matemātikas stundās ir svarīgi justies pārliecinātam un gūt prieku, gandarījumu no izdošanās. Tāpēc mācībām jānotiek ar jēgu un izpratni, lai apgūtais nav atsevišķas zināšanu čupiņas, bet savienots tīkls." Skolotāja uzsver, ka "mocīties" matemātikas stundās var arī skolēni, kuru prāti netiek izaicināti, - audzēkņi, kuriem pildīt darbalapas nesagādā grūtības, tad nu viņu izaicinājums ir pārciest matemātikas stundu garlaicību. "Tiem, kas palīdz bērnam mācīties, jāierauga gan tas, kad nepieciešams atbalsts, gan - kad ir vajadzīgi papildu izaicinājumi." "Meitenēm matemātiku taču nevajag" "Mierināt bērnu, sakot: "Nekas, ka nesaproti, es jau arī matemātiku nesapratu" vai "Mēs jau neesam matemātiķu dzimta", "Meitenēm matemātiku taču nevajag" un citus līdzīgus izteikumus, ir viena no lielām kļūdām, ko pieļauj vecāki. Tāpat kļūda ir kultivēt, ka mācāmies pārbaudes darbam, mācāmies, lai varētu kaut kā pabeigt gadu vai skolu, nevis tāpēc, ka matemātiku ir būtiski iemācīties," skaidro Ildze Čakāne, norādot, ka bērna mācīšanās mērķis maina to, kā viņš mācās. Ja mācās kontroldarbam/atzīmei, tad drīzāk mācīsies virspusēji, neiedziļinoties. Tāpat ir lielāka iespēja, ka stundā mācītais drīzāk aizmirsīsies, ka pārbaudes darbā notiks špikošana utt. "Jāsaprot, ka mēs, pieaugušie, esam tie, kas var nodot bērnam ziņu par mācīšanos kā vērtību, vai otrādi." Ko darīt vecākiem? Likt bērnam justies kā matemātiķim! "Lai bērns justos kā matemātiķis, ir daži kolosāli jautājumi, ko man patīk uzdot, piemēram, kā tu izdomāji? Kā šo uzdevumu var izrēķināt citādi? Kā tu zināji? Šos jautājumus var uzdot gan pareizu, gan nepareizu atbilžu gadījumā," iesaka LU EZTF SIIC pētniece. "Uzdodot šādus vai līdzīgus jautājumus - ja uz tiem netiek sagaidīts tikai viens pareizais risināšanas ceļš -, bērniem parasti spīd acis atklāt pieaugušajiem to, kas notiek viņu prātos. Jo bērnam tiek parādīts, ka mani, pieaugušo - vecāku vai skolotāju -, interesē viņa idejas, tām ir vērtība." "Vecāki un citas bērnu aprūpes personas nav tie, kam ir jāmāca bērnam matemātika. Matemātiku māca skolā pēc noteiktas programmas un noteiktām metodēm. Taču ir vērtīgi, ja vecāki bērnu mācībās atbalsta - uzklausa, rāda, kā ikdienā matemātiku izmanto paši, spēlē ar rēķināšanu vai citām matemātiskām darbībām saistītas spēles utt. Lai vecākam vieglāk atbalstīt savu sākumskolas vecuma bērnu mācībās, mēs, matemātikas skolotāji, veidojam digitālus atbalsta rīkus matemātikas apguvei. Tie ir īsu video formātā un skatāmi Facebook un YouTube LU EZTF SIIC vietnēs," stāsta matemātkas skolotāja Ildze Čakāne. Raksts: skolasvards.lv Foto: shutterstock.com

Vai tiešām mūsdienu skolu sistēma puišiem neder? Vai skolās meitenēm "nogalina" vēlmi mācīties eksaktos priekšmetus? Vai puišiem un meitenēm ir dažādas vajadzības mācoties? Vai skolotājiem ir atšķirīga attieksme pret zēniem un meitenēm? Kāpēc zēni biežāk atstāj izglītības iestādi un dara kaut ko citu? Vai no meitenēm vairāk tiek sagaidīts, ka viņas būs teicamnieces? Vai skolās aizvien audzinām stereotipus? Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā "Visas labas" diskutē trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe, kurām šajā epizodē pievienojas privātās pamatskolas DOMDARIS direktore Dace Jaundāldere-Dātava. UNICEF dati rāda – lai arī meitenes un zēni uzsāk skolas gaitas vienādi, sākoties vidusskolas posmam, daļa zēnu "atkrīt" un izglītībā paliek vairāk meiteņu. Savukārt UNESCO analīzē redzams – lai arī visā pasaulē tieši meitenēm ir grūtāk piekļūt izglītībai, zēniem ir lielāks risks palikt uz otru gadu, nespēt progresēt un pabeigt skolu, kā arī nemācīties skolas laikā. Runājot tieši par situāciju Latvijā, Dace atzīst: "Statistikas dati rāda, ka Latvijā puišiem ir lielāks risks pārtraukt mācības, mazāk arī iestājas augstskolā. Ja skatām profesionālo izglītību, diezgan daudzi puiši to izvēlas tāpēc, ka tur ir praktiska darbošanās, kas nav tikai sēdēšana solā un lasīšana." "Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sievietes reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām. Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi". Raksts: delfi.lv

Kas ir KiVa? KiVa Turku Universitātē (Somija) izstrādātā programma vardarbības mazināšanai vienaudžu vidū balstās vairāku desmitgažu garos pētījumos par bulingu un tā mehānismiem. Tā ir visvairāk pētītā programma par pāridarījumiem bērnu un jauniešu vidū, un tās efektivitāte ir zinātniski pierādīta. KiVa programmu izmanto jau 23 dažādās valstīs visā pasaulē! KiVa programma balstās uz trīs galvenajiem elementiem: Novēršana - nodarbības skolēniem, kuru laikā bērni uzzina par bulingu, trenē sociālās prasmes un rosina empātiju. Gadījumu risināšana – strukturēts un standartizēts veids, kā skola rīkojas bulinga gadījumā. Situācijas uzraudzība - ikgadējas aptaujas, kas ļauj digitāli sekot līdzi bulinga izplatības izmaiņām katrā skolā un valstī kopumā. KiVa Metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9. klasei. DOMDARĪ ir izveidota KiVa komanda - Evija, Māra, Agija un Lauma, skolas darbinieki, kuri īpaši apmācīti bulinga gadījumu risināšanā. Apmacības procesā tika iesaistīti visi skolas darbinieki, jo arī skolas tehniskais personāls var būt klātesošs bulinga situācijās. Ir jāprot šādas situācijas atpazīt un jāzina, kā rīkoties vai iejaukties notikuma brīdī. Paldies skolēniem un skolas komandai - mēs esam gatavi veidot drošāku, draudzīgāku vidi mūsu skolā. Tikai kopīgiem spēkiem darbojoties un esot ļoti vērīgiem, mēs varam panākt labus rezultātus un novērst bulinga situācijas. #KiVa  #KiVaProgramma   #Antibulings